SIA "Gulbenes Energo Serviss"

Pakalpojumi

Apsaimniekošana

Kopīpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana

Siltumapgāde

Siltumapgādes pakalpojumi Stradu pagasta Šķieneros un Stāķos

Ūdensapgāde

Ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana visā Gulbenes novadā

Pakalpojumu cenrādis

Spēkā no 01.01.2022

Pakalpojumu cenrādis

Spēkā no 01.01.2023

Biežāk uzdotie jautājumi

Dzīvokļu īpašuma likums (turpmāk – Likums) 2. pants nosaka, ka Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Likumā nosaka kārtību, kādā veicamas darbības ar kopīpašumu, definē mājas pārvaldes institūciju – dzīvokļu īpašnieku kopību, un nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību dažādu jautājumu risināšanā.

Kopīpašumā ietilpst:

1)      dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma;

2)      dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;

3)      zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Dzīvokļu īpašuma likums (turpmāk – Likums) nosaka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu.

Likums paredz 3 veidus, kā var pieņemt kopības lēmumu, tie ir:

 

  1. dzīvokļu īpašnieku kopsapulce;
  2. aptaujas veidā;
  3. citādi savstarpēji vienojoties.

Katra nama iedzīvotāji ir atbildīgi par ugunsdrošības prasību ievērošanu savā īpašumā un kopīpašumā. Saskaņā ar Ministri kabineta izstrādātajiem Ugunsdrošības noteikumiem iedzīvotājiem ir jāpārzina ugunsdrošības noteikumi un jāspēj reālu ugunsgrēka briesmu gadījumā rīkoties operatīvi. Lai izvairītos no iespējamā ugunsgrēka izcelšanās, aicinām iepazīties ar noteikumiem ugunsdrošībai daudzdzīvokļu ēkās.

Vispārējās prasības

  1. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
  2. Nepieļaut bēniņu telpu izmantošanu dažādu priekšmetu un materiālu uzglabāšanai, kā arī turēt aizslēgtus bēniņus, pagrabus un tehniskās telpas.
  3. Aizliegts bēniņos, pagrabos, cokolstāvos, uz balkoniem vai lodžijām uzglabāt viegli uzliesmojošus, sprādzienbīstamus un degt spējīgus priekšmetus, šķidrumus un vielas, piem., gāzes balonus vai degvielas kannas (dzīvokļos atļauts līdz 20 litriem).
  4. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos aizliegts transporta līdzekļu, būvmateriālu u.c. novietot ugunsdrošības atstarpēs un operatīvā transporta piekļūšanas vietās.
  5. Ja izcēlies ugunsgrēks, ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (01 vai 112), nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku.
  6. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārvaldnieka (apsaimniekotāja) pienākumi:

5.1. nodrošināt un kontrolēt ugunsdrošības prasību ievērošanu ēkas koplietošanas daļās;

5.2. izstrādāt ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”.

Elektroietaises

  1. Elektroietaises jāuztur darba kārtībā, to ekspluatāciju jāveic saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu un elektroietaišu ierīkošanu reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.
  2. Aizliegts izmantot bojātas elektroietaises un paštaisītas elektriskās sildierī­ces un atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtas elektroietaises, ja eksplua­tācijas noteikumos tas aizliegts.

Apkure un ūdens sildīšana

  1. Apkures un ūdens sildīšanas iekārtas un ierīces (turpmāk – apkures iekārtas un ierīces) jāuztur darba kārtībā un jāievēro to ekspluatācija saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām un apkures ierīču izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām.
  2. Krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi trijos gados jāpārbauda sertificētam skursteņslaucītājam un par to jāsastāda akts.
  3. Dūmvadus, kuriem pievienotas gāzes iekārtas, un gāzes iekārtu uzstā­dīšanas telpu ventilācijas kanālus ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra šādos termiņos:

3.1. ķieģeļu dūmvadus – ne retāk kā reizi gadā;

3.2. ķieģeļu dūmvadus ar oderējumu un metāla dūmvadus – ne retāk kā reizi divos gados;

3.3. ventilācijas kanālus – ne retāk kā reizi trijos gados.

  1. Apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja eksplua­tācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem.
  2. Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiā­la grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs nav mazāks par 0,5 metriem perpendikulāri kurtuvei un 0,7 metriem paralēli tai.
  3. Nenodzēstus izdedžus, ogles un pelnus izber ne tuvāk par sešiem metriem no dzīvojamo ēku degtspējīgām konstrukcijām īpaši ierīkotās vietās, lai nepieļautu uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas.
  4. Aizliegts izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus un atstāt bez uzraudzības iekurtās apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi.
  5. Aizliegts izmantot ventilācijas kanālus apkures iekārtu dūmu novadīšanai.

Dūmvadu tīrīšana ir svarīgākais priekšnoteikums drošībai un ilgam apkures ierīču kalpošanas laikam. Iedzīvotājiem, kuri siltumu savos mājokļos nodrošina ar kurinot krāsnis, noteikti jāpievērš uzmanība ugunsdrošībai. Sākot ar dūmvadu tīrīšanu un krāšņu un skursteņu tehnisko stāvokli, līdz drošai kurināmā uzglabāšanas vietai. Regulāra dūmvadu tīrīšana ir priekšnoteikums drošībai, dūmvada efektīvai darbībai un ilgam kalpošanas laikam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek vairāki simti ugunsgrēku visā Latvijā. Lai izvairītos no nelaimes un varētu nodrošināt nepieciešamo siltumu mājokļos, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, vismaz reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Neiztīrītu sodrēju dēļ, apkures ierīcēs, pasliktinās vilkme, tās dūmo, un nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma atdevi.

Vislielākās ugunsnelaimes rodas, tad, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Sodrējiem degot, skurstenī veidojas ļoti augsta temperatūra ( līdz pat 1000 grādiem un vairāk ), savukārt skursteņu ejās veidojas augsts spiediens. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nonākt mājā un izraisīt ugunsgrēku. Aizdegoties sodrējiem metāla skurstenī, notiek skursteņa pārkaršana un tas izraisa metāla deformācijas un izolējošā materiāla struktūras izmaiņas.

Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā divas reizes apkures sezonā apkures krāsnīm un virtuves pavardiem. Ilgdedzes krāsnīm tīrīšana jāveic vismaz reizi sezonā.

Ugunsnelaimi var izraisīt gan degoša malka, gan arī kvēlojošas ogles vai izdedži. Tādēļ vērts padomāt par droši izdedžu un ogļu izbēršanas vietu. Ugunsdrošības noteikumi aizliedz nenodzēstus izdedžus un ogles izbērt dzīvojamo ēku tuvumā. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par 10 metriem no ēkām un būvēm. Tāpat ievērojiet, ka kurtuves un virtuves pavarda priekšā grīda jāpārklāj ar nedegoša materiāla loksni. Speciālisti iesaka izmantot skārda loksni, kuras izmēriem jābūt vismaz divreiz lielākiem par kurtuves aili.

Kurināmie materiāli, kā ogles un kūdra, kam piemīt pašaizdegšanās spēja, noteikti jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos un ne tuvāk par 10 metriem no ēkām vai būvēm. Ugunsdrošības ievērošana, pirmkārt, ir atbildība par saviem tuviniekiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Elementāra piesardzība nozīmē vairāku aizliegumu ievērošanu :

–                     novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā ne tuvāk par 1,2 metriem;

–                     neatstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

–                     nenovietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus;

–                     nekurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

–                     neizmantot vēdināšanas kanālus, kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;

–                     neizmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;

–                     nepārkurināt krāsnis un apkures ierīces.

Skursteņu un dūmvadu regulāra apkope un tīrīšana ir noteikta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”.  Par šo noteikumu neievērošanu ir paredzēts naudas sods.

Dotais jautājums ir jālemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolā ar 50%+1 dzīvokļu īpašnieku balsu, attiecīgi dzīvokļu īpašnieku protokolā aprunājot par kādiem līdzekļiem tiks veikti augstākminētie darbi. Ja lēmums būs pozitīvs SIA “Gulbenes Energo Serviss” aprēķina nepieciešamo darbu izmaksas un darbu izmaksu tāmi nodod Jums saskaņošanai.

Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” nosaka, ka ūdens patēriņa skaitītāju periodiskums ir ne retāk kā reizi četros gados (pielikuma 4.5.punkts) un seši gadi elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem (pielikuma 4.6.punkts)

Apsaimniekošanas līgums vairs nav kā obligāta prasība. Nekustamā īpašuma īpašniekam Zemesgrāmatu apliecība papīra formātā ir jāiesniedz Blaumaņa ielā 56A, Gulbene, Gulbenes novads vai arī  elektroniski jānosūta uz e-pastu: info@geserviss.lv. 

Ūdens starpība tiek aprēķināta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.punktu un Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumu Nr.524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 9. un 10.punktu. 

– bojātas santehniskās ierīces dzīvokļos;
– ūdens zagšana, pielietojot mehānisko iedarbību uz skaitītājiem;
– neprecīza ūdens skaitītāju rādījumu apaļošana;
– nesavlaicīga un neregulāra ūdens skaitītāju rādījumu nodošana;
– faktiskā ūdens patēriņa noslēpšana/samazināšana;
– plašs dzīvokļu skaitītāju rādījumu nolasīšanas diapazons.

Par daudzdzīvokļu mājas apkures sistēmu, t.sk. siltummaini atbild dzīvojamās mājas kopība vai tās pilnvarotā persona, kura veic siltumapgādes tīklu apkalpošanu.
Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi citādi, tad par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai izdevumus aprēķina atbilstoši īpašnieka dzīvokļu īpašumu skaitam mājā, visiem dzīvokļiem, neatkarīgi no tiem pieslēgto komunālo pakalpojumu veidiem. 
Dzīvokļa īpašniekam, kurš ir arī mājas kopīpašuma līdzīpašnieks, būs jāsedz ar mājas kopīpašuma uzturēšanu saistītie cirkulācijas sistēmas uzturēšanas izdevumi, ja tādi būs. Par faktiski patērēto karsto ūdeni no boilera, tāpat kā par auksto ūdeni, būs jāmaksā tikai pēc noteiktā ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa.
Nē. Visus zaudējumus sakarā ar siltuma zudumiem maģistrālēs, sedz pats siltuma piegādātājs. Turpretī, ja siltuma zudumi ir mājā, par to gan nākas maksāt iedzīvotājiem.

To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrā daļa.
Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk — dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums),

c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai),

d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

f) dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana,

g) ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas (turpmāk — mājas lieta) kārtošana;

4) nodrošināt zemes gabala uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

Citas pārvaldīšanas darbības tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

Jā, ja dzīvokļu īpašnieki nepilda savstarpēji noslēgtā apsaimniekošanas līguma nosacījumus, piemēram, savlaicīgi neveic maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekotājs var pieņemt lēmumu par šī līguma laušanu. Tādas pašas tiesības, ja māja ir dzīvokļu īpašnieku valdījumā, ir arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem – tādos gadījumos var izvēlēties citu apsaimniekotāju, vai apsaimniekot paši.
Jā. Ja kaut vienam skaitītājam nav reģistrēts rādījums, automātiski šim skaitītājam tiek aprēķināts vidējais patēriņš pēc iepriekšējiem trīs mēnešiem, noapaļojot veselos kubikmetros. Rādījums jāpaziņo arī tad, ja tas ir nulle. Ja rādījums netiek paziņots, vai arī rādījuma vietā ir reģistrēts jebkurš cits simbols (piemēram – domuzīme), vai arī rādījums ierakstīts nesaprotami, tad tiek uzskatīts, ka šī skaitītāja rādījums nav paziņots (reģistrēts).
Gulbenes novada domes 2019.gada 31.janvāra saistošie noteikumi Nr. 3 “Par decentralizētas kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu un uzskaites kārtību Gulbenes pilsētā un Gulbenes novada ciemu teritorijās”

Dokumenti

Kārtība, kādā dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums kopsapulcē

Dzīvokļu īpašuma likums (turpmāk – Likums) nosaka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu.

Likums paredz 3 veidus, kā var pieņemt kopības lēmumu, tie ir:

  1. dzīvokļu īpašnieku kopsapulce;
  2. aptaujas veidā;
  3. citādi savstarpēji vienojoties.

Lai korekti noformētu lemjošo daļu, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:

  1. Kam un kādas konkrētas darbības jāveic?
  2. Vai darbību veikšanai nepieciešams finansējums?
  3. Ja finansējums nepieciešams, no kādiem avotiem tas tiek ņemts (uzkrājums vai papildus maksājumi dzīvokļu īpašniekiem, citi varianti).

Ja dzīvokļu īpašumu kopībai ir nepieciešami kopsapulces lēmumu dokumentu paraugi, tad tos varat saņemt SIA “Gulbenes Energo Serviss” birojā – Blaumaņa iela 56A, Gulbene, Gulbenes novads.

Normatīvie akti

Latvijas Republikas likumi:

  1. Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju“
  2. Dzīvokļa īpašuma likums
  3. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums
  4. Dzīvojamo telpu īres likums
  5. Dzīvesvietas deklarēšanas likums
  6. Ēku energoefektivitātes likums
  7. Enerģētikas likums
  8. Atkritumu apsaimniekošanas likums
  9. Likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā“

Ministru kabineta noteikumi:

  1. Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu“
  2. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”
  3. Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”
  4. Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumi Nr.204 “Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem“
  5. Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumi Nr.664 “Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem”
  6. Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.693 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu” 
  7. Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumi Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi“
  8. Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības“
  9. Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi“
  10. Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.907 “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi“
  11. Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr.908 “Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi“
  12. Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu“
  13. Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”

Latvijas Republikas likumi:

  1. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums
  2. Likums “Par piesārņojumu”
  3. Vides aizsardzības likums
  4. Atkritumu apsaimniekošanas likums
  5. Dabas resursu nodokļa likums
  6. Aizsargjoslu likums

Ministru kabineta noteikumi:

  1. Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumi Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”
  2. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”
  3. Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.326 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves”
  4. Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”
  5. Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumi Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”
  6. Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”
  7. Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”
  8. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”
  9. Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”
  10. Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”
  11. Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”
  12. Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapām”
  13. Ministru kabineta  2006.gada 5.decembra noteikumi Nr.981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”
  14. Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi Nr.703 “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību”
  15. Ministru kabineta 2014.gada 25.novembra noteikumi Nr.724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”
  16. Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumi Nr.158 “Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”
  17. Minsitru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”
  18. Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”
  19. Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli”

Citi normatīvie akti:

  1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2016.gada 14.janvāra lēmums Nr.1/2 “Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”

Latvijas Republikas likumi:

  1. Enerģētikas likums
  2. Vides aizsardzības likums
  3. Likums “Par piesārņojumu”
  4. Ūdens apsaimniekošanas likums
  5. Atkritumu apsaimniekošanas likums
  6. Dabas resursu nodokļa likums
  7. Aizsargjoslu likums

Ministru kabineta noteikumi:

  1. Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumi 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”
  2. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”
  3. Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”
  4. Ministru kabineta noteikumi Nr.1290 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”
  5. Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”
  6. Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”
  7. Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”
  8. Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas veidlapām”

Citi normatīvie akti:

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2010.gada 14.aprīļa lēmums Nr.1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”

Scroll to Top